Lietas, kas jums jāzina par birstēšanu šodien!

Aizmirstiet pulēšanu! Aizmirstiet par berzi! Aizmirstiet par ledus „uzsildīšanu”! Vismaz šobrīd… Aizmirstiet to, ko jūs domājat zinām par birstēšanu. Šobrīd birstēšanas teorija balstās uz skrāpējumiem (rievām) ledū, kas tiek radīti birstējot.

Kopš šīs sezonas sākuma nepārtraukti esam dzirdējuši dažādas runas par dažādu slotu galvu (slotu daļa, kas saskaras ar ledus virsmu birstējot) iespējamo ietekmi uz akmens virzienu. Šīs runas pilnībā apgāž „skrāpējumu teorija”. Vismaz tāds ir šobrīd pastāvošais viedoklis, lai gan sezonas vidū nav bijis daudz laika to kārtīgi izpētīt. Skrāpējumu teorija šobrīd ir labākais skaidrojums tam, ko redzam, birstējot akmeni.

Jaunā ideja par „virziena slaucīšanu”, kā tas tiek saukts, ir jaunākā inovācija kērlingā, kas pastāvīgi attīstās. Līdz ar jaunām tehnoloģijām ir parādījušies jauni atklājumi tehnikas elementos. Brīdī, kad jaunākās tehnoloģijas esamības nepieciešamība tika apšaubīta un pat aizliegta (pagājušā gada beigās Pasaules Kērlinga Federācija izdeva monitoringu, kas nosaka konkrētas slotu galvas, ar kurām drīkst spēlēt), atklājumi tehnikas elementos ņēma virsroku un raisīja spēlētājos un treneros visā pasaulē pārdomas, ko mēs vispār zinām par birstēšanas ietekmi uz akmens virzību.

Pirms 2010.gada Olimpiskajām spēlēm Vankūverā zinātniskā pētījumā tika atklātas dažas jaunas lietas. Visvairāk noderīgā bija – birstēšanas laikā efektīvākā daļa ir brīdis, kad slotu ar spēku virzām uz priekšu nevis velkam to atpakaļ. Tas tika pierādīts pētījumos, kuros piedalījās labākie Kanādas spēlētāji. Pētījumi tikai veikti ar slotām, kurās iemontēti laika un spiediena sensori. Tas ir loģiski – ir grūti vienlaikus pielietot visu savu svaru, velkot slotu atpakaļ.

Kad jauno tehnoloģiju birstes pagājušā gadā cieta fiasko, diskusijas no „ledus uzkarsēšanas” birstēšanas laikā pievērsās tam, kāda veida skrāpējumus spēlētāji ar slotām veido uz ledus virsmas. Ar jauno tehnoloģiju slotu galvām spēlētāji birstējot rada skrāpējumus (rievas), pa kurām akmens slīd. Ja nepieciešams, lai akmens vairāk „krīt” – birstējam vienu pusi. Ja nepieciešams, akmens iet taisnāk – birstējam otru pusi.

Pasaules Kērlinga Federācija pētījumos atklāja, ka dažas jauno tehnoloģiju slotu galvas pārāk daudz ietekmēja ledus virsmu. Tāpēc tika pieņemts lēmums aizliegt izmantot dažas slotu galvas. Kanādas kērlinga federācija un vēl vairākas federācijas pievienojās aizliegumam, tai skaitā arī Latvijas Kērlinga asociācija.

Kad jauno tehnoloģiju slotu galvas tika aizliegtas, joprojām saglabājās „skrāpējumu teorija”. Komandas eksperimentēja ar netradicionālām metodēm, kā ietekmēt akmens virzību ar birstēšanu. Viņas atklāja, ka esošā birstēšanas tehnika nav pati pilnība. Skrāpējumu teorija joprojām strādāja, īpaši izmantojot saru slotas.

Šīs teorijas būtība – komanda birstēšanas procesā izmanto vienu saru slotu un vienu slotu ar parasto slotu galvu. Tas, kurš no spēlētājiem izmanto saru slotu atkarīgs no tā, ar kādu griezienu tiek mests metiens. Ja metienu met, akmeni iegriežot pa pulksteni (in-turn), ar saru slotu birstēs spēlētājs pa kreisi no spēlētāja, kas veic metienu. Spēlētājs pa labi no spēlētāja, kas veic metienu, birstēs ar parasto slotu galvu.

Ja nepieciešams, lai akmens vairāk „krīt”, saru slota palīdzēs radīt rievas, kas savukārt palīdzētu akmenim vairāk „krist”. Tāpēc lai veiksmīgāk varētu noslēpt akmeni aiz sarga, birstēs spēlētājs ar saru slotu. Lai akmens trajektorija būtu pēc iespējas taisnāka, birstē spēlētājs labajā pusē, cenšoties veidot rievas pretējā pusē, un tādējādi noturēt akmens trajektoriju pēc iespējas taisnāk.

Metiena laikā tikai viens spēlētājs birstē, jo otrs spēlētājs ar birstēšanu varētu tikai traucēt pirmajam birstēšanu procesā radīt maksimālu efektu.

Bet ja birstēt nepieciešams, lai pagarinātu akmens ceļu? Kā to var ietekmēt birstēšanas rezultātā radītās rievas? Šādā gadījumā aizmirstiet par to, ko tikko lasījāt – birstē abi spēlētāji. Ja nepieciešams pagarināt akmens ceļu, joprojām tiek uzskatīts, ka tradicionālā birstēšana uzsilda ledu par vienu līdz diviem grādiem un palīdz akmenim slīdēt tālāk.

Bet ja nepieciešams birstēt, lai pagarinātu akmens ceļu un akmens virzienu? Hmmm… pat labākās komandas joprojām nav nonākušas pie viedokļa!

Raksts tulkots no angļu valodas. Lai iepazītos ar rakstu oriģinālvalodā izmantojiet Kanādas kērlinga federācijas mājas lapu: http://www.curling.ca/blog/2016/02/09/heres-what-you-need-to-know-about-sweeping-in-2016/